Automātiskie ielu apgaismojuma sensori, kas izmanto sensorus, lai noteiktu kustību vai apkārtējā apgaismojuma līmeni, lai kontrolētu ielu apgaismojuma apgaismojumu, piedāvā vairākas priekšrocības, piemēram, energoefektivitāti un uzlabotu drošību. Tomēr, tāpat kā jebkurai tehnoloģijai, tām ir arī daži trūkumi. Tālāk ir minēti daži trūkumi, kas saistīti ar automātisko sensoru ielu apgaismojumu:
Sākotnējās izmaksas: Automātisko sensoru ielu apgaismojuma uzstādīšana prasa sākotnējos ieguldījumus sensoros, vadības sistēmās un infrastruktūrā. Tas var būt dārgāks salīdzinājumā ar tradicionālajiem ielu apgaismojumiem, kas var atturēt dažas pašvaldības vai organizācijas ar ierobežotu budžetu no šīs tehnoloģijas ieviešanas.
Apkope un remonts: Automātiskie sensoru ielu apgaismojums ir sarežģītas sistēmas ar vairākiem komponentiem, tostarp sensoriem, vadības blokiem un sakaru ierīcēm. Šo sistēmu apkope un remonts var būt grūtāks un dārgāks nekā tradicionālie ielu apgaismojumi. Sensoriem var būt darbības traucējumi vai nepieciešama atkārtota kalibrēšana, un vadības sistēmām var būt nepieciešama regulāra atjaunināšana vai traucējummeklēšana.
Sensoru ierobežojumi: automātisko sensoru ielu apgaismojuma efektivitāte lielā mērā ir atkarīga no sensoru precizitātes un uzticamības. Tomēr dažkārt sensorus var ietekmēt dažādi faktori, piemēram, laika apstākļi (piemēram, stiprs lietus, sniegs, migla), šķēršļi (piemēram, lapotne, struktūras) vai citu gaismas avotu radīti traucējumi. Šie ierobežojumi var izraisīt nepareizu vai nekonsekventu apgaismojuma vadību, kā rezultātā var rasties drošības problēmas vai enerģijas izšķērdēšana.
Reakcijas laiks un precizitāte: sensoru ielu apgaismojumam var būt zināma aizkave, lai noteiktu kustību vai apkārtējā apgaismojuma līmeņa izmaiņas, kā rezultātā gaismas ieslēgšana vai izslēgšana var nedaudz kavēties. Tāpat sensori ne vienmēr var precīzi noteikt personu vai transportlīdzekļu klātbūtni, tādējādi radot nepareizus apgaismojuma apstākļus. Tas var radīt neērtības gājējiem, velosipēdistiem vai vadītājiem, kuri paļaujas uz pastāvīgu un savlaicīgu apgaismojumu.
Saderība ar esošo infrastruktūru: esošo ielu apgaismojuma sistēmu modernizēšana ar automātiskiem sensoriem var būt sarežģīts uzdevums. Jānodrošina sensoru un vadības sistēmu savietojamība ar esošo infrastruktūru un elektrosistēmām. Tam var būt nepieciešamas papildu modifikācijas vai jauninājumi, kas var būt laikietilpīgi un dārgi.
Viltus iedarbināšana: automātisko sensoru ielu apgaismojumu dažkārt var iedarbināt viltus signāli vai nevēlamas kustības. Piemēram, dzīvnieki, krītoši priekšmeti vai pat koku zari, kas šūpojas vējā, var netīši aktivizēt sensorus. Šāda viltus aktivizēšana var izraisīt nevajadzīgu enerģijas patēriņu un radīt neērtības tuvumā esošajiem iedzīvotājiem.
Pielāgošanas trūkums: automātiskās sensora ielu apgaismojums bieži darbojas, pamatojoties uz iepriekš iestatītām konfigurācijām vai algoritmiem, kas kontrolē apgaismojumu, pamatojoties uz vispārīgiem pieņēmumiem. Šie iestatījumi var neatbilst dažādu apgabalu vai kopienu īpašām vajadzībām vai vēlmēm. Piemēram, dažos apgabalos var būt nepieciešams spilgtāks apgaismojums augsta noziedzības līmeņa vai īpašu drošības apsvērumu dēļ, savukārt citās vietās gaismas piesārņojuma samazināšanai var izmantot blāvāku apgaismojumu.
Privātuma problēmas. Dažos automātiskajos ielu apgaismojuma sensoros ir iekļautas novērošanas vai uzraudzības iespējas, piemēram, kameras vai datu vākšanas sensori. Lai gan šīs funkcijas var nodrošināt papildu drošību, tās arī rada bažas par privātumu un uzraudzību. Lai nodrošinātu sabiedrības akceptu un uzticēšanos šīm sistēmām, ir ļoti svarīgi panākt līdzsvaru starp drošību un privātumu.
Ir vērts atzīmēt, ka iepriekš minētie trūkumi neattiecas uz visiem automātiskajiem sensoru ielu apgaismojumiem, jo tehnoloģiskie sasniegumi turpina risināt dažas no šīm problēmām. Tomēr tie ir izplatītas problēmas, kas var rasties, ieviešot šo tehnoloģiju.
